Dzeltenās šķeltās lēcas

Šīs ir lobītas un šķeltas sarkanās lēcas: lēcas, kurām noņemts brūnais sēklapvalks un katra sēkla ir pāršķelta divās daļās. Sausas tās ir oranžīgi rozā; vārot tās kļūst zeltaini dzeltenas, tāpēc Ēģiptē tās pārdod kā ads asfar jeb dzeltenās lēcas. Tās ir 100% lēcas bez jebkādām piedevām. Mēs tās pērkam vairumā un paši fasējam atkārtoti aizveramos maisiņos pa 500 g un 1 kg.

Tā kā sēklapvalka vairs nav, tās izvārās ātri un tās nav jāmērcē: pēc divdesmit līdz divdesmit piecu minūšu vārīšanas uz lēnas uguns tās ir mīkstas. Formu tās nenotur. Tās izjūk gludā, zeltainā biezenī, tāpēc zupu tās padara biezu gandrīz pašas no sevis. Garša ir maiga un viegli salda, ar zemes piegaršu, un tā pieņem visu, kas nonāk katlā: sīpolu, kumīnu, ķiplokus, citronu.

Ēģiptē no šīm lēcām gatavo shorbet ads, gludo lēcu zupu, kas silda ziemas vakaros un ar ko Ramadāna laikā sāk iftāra maltīti; to pasniedz ar citronu un kraukšķīgi apceptu vai grauzdētu maizi. No tām gatavo arī koshari asfar jeb dzelteno koshari: rīsus, ko vāra kopā ar lēcām, līdz abi ir mīksti, un ēd ar ceptu zivi vai ar balto sālījuma sieru un marinētiem dārzeņiem. Pašu koshari, ēdienu no rīsiem, makaroniem, aunazirņiem un tomātu mērces, turpretī gatavo no veselām brūnajām lēcām. Lēni vārot ar kurkumu un garšvielām, no šīm lēcām var pagatavot arī dālu.

Pirms vārīšanas izber lēcas uz šķīvja un izlasi visus sīkos akmentiņus vai sēnalas, tad noskalo tās sietā zem auksta ūdens, līdz ūdens ir gandrīz dzidrs. Tās nav jāmērcē. Shorbet ads pagatavošanai uz mazliet eļļas vai sviesta apsautē sakapātu sīpolu un, ja vēlies, arī burkānu, līdz tie mīksti, tad pievieno tasi lēcu, četras vai piecas tases ūdens vai buljona un šķipsniņu kumīna un vāri uz lēnas uguns divdesmit līdz divdesmit piecas minūtes, līdz lēcas izjūk. Saputo zupu blenderī gludu, piesāli un pasniedz ar citronu. Koshari asfar pagatavošanai vāri vienu daļu lēcu ar divām daļām rīsu vienā katlā kopā ar ceptu sīpolu, sāli un ūdeni, līdz rīsi un lēcas uzņēmuši visu ūdeni. Dāla pagatavošanai vāri lēcas ar kurkumu uz lēnas uguns, līdz tās mīkstas, tad pārlej ar kumīna sēklām un ķiplokiem, kas apcepti uz mazliet eļļas vai dzidrināta sviesta.

Alerģija pret lēcām nav izplatīta, taču tā tiešām pastāv: ja tev kādreiz ir bijusi reakcija uz lēcām, zirņiem, aunazirņiem vai citiem pākšaugiem, neēd tās. Mēs nevaram apstiprināt, ka tās ir apstrādātas vai fasētas atsevišķi no riekstiem, zemesriekstiem vai sezama, tāpēc, ja tev ir pārtikas alerģija, pajautā mums pirms pasūtīšanas. Sīki akmentiņi var gadīties jebkuros vairumā pirktos pākšaugos, tāpēc pirms vārīšanas tos pārlasa. Ēd tās vārītas, nekad jēlas.

Divas lietas, ko šī lapa neapgalvo. Mūsu piegādātājs nenorāda, kur šīs lēcas ir audzētas un vai tās ir turētas atsevišķi no kviešiem un miežiem, tāpēc šeit nav nosaukta neviena valsts un tās nepārdod kā bezglutēna produktu. Lēcas arī plaši pārdod ar gariem apgalvoto ietekmju sarakstiem, un šis apraksts neatkārto nevienu no tām. Tās pārdod kā pārtiku, un nekas šeit nav apgalvojums par veselīgumu; tas nav medicīnisks padoms.

Sausas lēcas glabājas ilgi, bet ne mūžīgi: vecas lēcas mīkstas izvārās lēnāk, un siltā virtuvē atvērts maisiņš var pievilināt sīkus pieliekamā kukaiņus. Turi maisiņu cieši aizspiestu, vēsumā un sausumā, tālāk no garšvielām un citiem produktiem ar savu smaržu, vai ieber lēcas burkā ar cieši pieguļošu vāku. Rēķinies ar aptuveni gadu labākās garšas no piegādes brīža, kamēr maisiņš ir aizvērts, un aptuveni sešiem mēnešiem pēc atvēršanas. Nedaudz putekļu maisiņā ir normāla parādība, un tos var noskalot. Ja kādreiz ieraugi lēcās mazus kukaiņus, smalkus tīklus vai sīkus caurumiņus vai tām ir smacīga smaka, labāk tās izmest.