Grieķu sierāboliņa sēklas (helba)

Grieķu sierāboliņš jeb fenugreks ir sēkla, ko ēģiptieši sauc par helbu, un šajā maisiņā tā ir vesela. Sēklas ir mazas, cietas un šķautņainas, no dzintara līdz sinepju dzeltenai krāsai, katrai gar vienu malu ir dziļa rieva, un tās nāk no āboliņam līdzīga zirņu un pupu dzimtas auga pākstīm. Tā latīniskais nosaukums nozīmē grieķu siens, jo augu ilgi izmantoja gan kā lopbarību, gan sēklu dēļ. Mūsējais ir no Ēģiptes, un mūsu piegādātājs to pārdod kā helba hasa baladi: vesela sēkla no vietējās ražas.

Jēla sēkla ir rūgta un gandrīz nesmaržo. Karstums un ūdens to pārvērš. Minūti apgrauzdēta sausā pannā, tā kļūst par toni tumšāka, rūgtums atmaigst un kļūst riekstains, un paceļas kļavu sīrupa un karameles smarža; lēni vārīta ūdenī, tā izdala to pašu smaržu, ko daudzi pazīst kā karija smaržu. Tieši grieķu sierāboliņš arī piešķir garšu mākslīgajam kļavu sīrupam. Grauzdē to saudzīgi: pārāk ilgi turēta pannā, tā kļūst tumši brūna un rūgtums atgriežas vēl asāks nekā iepriekš.

Ēģiptē tās pazīstamākā forma ir dzēriens. Helba ir karsta glāze, ko visu ziemu pasniedz kafejnīcās un mājās: sēklas lēni vāra ūdenī, dažreiz ar pienu, un saldina ar cukuru vai medu, sēklas atstājot glāzē vai izkāšot, kā kuram patīk. Malts grieķu sierāboliņš ir arī pamatā sarkanajai pastai, kas pārklāj bastermu - gaisā kaltētu liellopa gaļu, ko pārdod ēģiptiešu delikatešu veikalos, un Ēģiptes dienvidos to liek plātsmaizē aish merahrah, ko gatavo ar kukurūzas miltiem.

Ārpus Ēģiptes tā ir viena no piecām sēklām bengāļu panch phoron, līdzās melnsēklai, kuminam, sinepju sēklām un fenhelim, un ierasta indiešu karija pulveru un etiopiešu berbere sastāvdaļa. Indiešu virtuvē sēklas met karstā eļļā pašā dāla vai marinējuma gatavošanas sākumā. Jemenā no izmērcētām sēklām saputo hulbu - bālas, rūgtas putas, ko ar karoti liek uz sautējumiem un ēd ar plātsmaizi.

Dzērienam lēni vāri ar kaudzi pilnu tējkaroti sēklu glāzē ūdens apmēram desmit minūtes, pēc vēlēšanās pielej pienu un saldini pēc garšas. Ēdiena gatavošanai sēklas viegli apgrauzdē vai dažas sekundes apcep karstā eļļā, pirms pannā liec jebko citu. Garšvielu maisījumam tās vispirms apgrauzdē un samal, kad tās ir atdzisušas. Pa nakti izmērcētas, tās uzbriest, kļūst mīkstas un slidenas, un tās var likt sautējumos, karijos un maizes mīklā.

Gatavojot lieto to ar vieglu roku. Rūgtums pieaug ātri, un ģimenes lēcu katlam bieži pietiek ar pustējkaroti. Dzēriens ir izņēmums: tur sēkla ir visa jēga. Smarža ir spēcīga un vēl kādu laiku pēc gatavošanas paliek virtuvē, uz pannas un uz pirkstiem.

Tās vēsture Ēģiptē ir gara: kaltētas grieķu sierāboliņa sēklas bija starp priekšmetiem, kas izcelti no Tutanhamona kapa. Grieķu sierāboliņu plaši pārdod ar garu apgalvoto ietekmju sarakstu, un šis apraksts apzināti neatkārto nevienu no tām. Šeit to pārdod kā pārtiku: sēkla helbas glāzei, garšvielu maisījumam vai maizes klaipam, un nekas šeit nav apgalvojums par veselīgumu; tas nav medicīnisks padoms.

Pērc veselu un mal pēc vajadzības. Veselas sēklas ir cietas un ilgi saglabā smaržu, bet malts grieķu sierāboliņš burciņā izplēn un kļūst sasmacis. Garšvielu dzirnaviņas ar tām tiek galā viegli; javā tas prasa zināmu darbu, un pēc vieglas apgrauzdēšanas sēklas saplīst vieglāk.