Kanēļa standziņas - veselas

Kanēlis ir miza - precīzāk maza mūžzaļa koka iekšējā miza, sagriezta sloksnēs un izžāvēta, kas žūstot saritinās tajās standziņās, kuras šeit redzi. Tieši tā saritināšanās izskaidro, kāpēc kanēļa standziņas izskatās tā, kā izskatās, un tas vienlaikus ir ātrākais veids, kā atšķirt divus tirdzniecības kanēļus.

To ir divi, un gandrīz neviens, kas pārdod kanēli, atšķirību neizskaidro. Ceilonas kanēlis, Cinnamomum verum, nāk no Šrilankas: plānas, gaiši brūnas, trauslas standziņas no daudzām smalkām kārtām, saritinātas kā cigārs, kuras saberz starp pirkstiem, un garša ir smalka, salda un ziedaina. Kasija - grupa, kurā ietilpst ķīniešu Cinnamomum cassia un indonēziešu Cinnamomum burmannii - ir tas, ko pērk lielākā pasaules daļa un ko Ēģiptes tirgi pārdod kā erfa. Kasijas standziņas ir biezas, cietas, tumši sarkanbrūnas un saritinātas no vienas puses vienā caurulē; ar roku tās nesaberzīsi, un garša ir stiprāka, karstāka un krietni mazāk ziedaina. Mūsējās ir kasijas tipa standziņas, un tieši tās prasa zemāk minētie ēdieni.

Bez garšas ir viena īsta atšķirība, un to labāk nodrukājam, nekā atstājam tev meklēt. Kasija satur kumarīnu, dabiski sastopamu savienojumu, kura Ceilonas kanēlī ir tikai pēdas. Eiropas pārtikas nekaitīguma iestādes tam ir noteikušas pieļaujamo dienas devu, un praktiskais secinājums ir vienkāršs: parastai gatavošanai un karstam dzērienam kasija pilnīgi der, savukārt tam, kas ilgos periodos katru dienu uzņem lielus kanēļa daudzumus, būtu jāpērk Ceilona. Lielākā daļa pārdevēju par to nesaka neko. Mums svarīgāk, lai tu zinātu, kas ir maisiņā.

Ceilona ir cepēja kanēlis, pārāk smalks gaļas sautējumam vai stipram karstam dzērienam. Kasija dod erfa tās sparu un iztur jēra gaļu, tomātu un ilgu vārīšanu.

Ēģiptiskākais lietojums ir dzēriens. Erfa ir karsta kanēļa tēja, stipri novārīta no lauztām standziņām, saldināta un ļoti bieži pasniegta ar kapātiem riekstiem vai kokosriekstu skaidiņām virsū: ziemas ielas dzēriens no tiem pašiem ratiņiem, kur sahlab, un tas, ko tev iespiež rokā, tiklīdz kļūst auksts. Tā ir arī standziņa, kas vārās roz bi laban, ēģiptiešu rīsu pudiņā. Sāļajā pusē tā ir ēģiptiešu gaļas virtuves mugurkauls: standziņa nonāk katlā ar jēru vai liellopu, pildītos dārzeņos un fatta, un maltā kasija ir viena no septiņām ēģiptiešu baharat.

Ēģiptes attiecības ar kanēli ir ļoti senas un pilnīgi komerciālas. Abi bija starp aromātiskajām vielām, ko Ēģipte antīkajā laikā importēja balzamēšanai un tempļu vīrakam, ienākot caur Sarkanās jūras un Arābijas tirdzniecību krietni pirms Vidusjūras pasaule zināja, kur tie koki vispār aug - grieķi vēl gadsimtus vēlāk atkārtoja fantastiskus stāstus par to izcelsmi. Ēģipte to nekad neaudzēja un vienmēr pirka, tāpat kā piparus un kardamonu.

Pērc standziņas un lauz tās, nevis pērc pulveri. Lauzta standziņa atsedz svaigu virsmu un atdod daudz vairāk nekā vesela, kamēr kasijas pulveris dažos mēnešos zaudē virsnotis, bet noslēgta standziņa turas gadiem. Erfa ļauj vienai vai divām lauztām standziņām tasei vārīties 10 minūtes, nevis īsi ievelkas: miza ir blīva un prasa īstu laiku, atšķirībā no lapas vai zieda. Sautējumā standziņa nonāk vesela un tiek izņemta pirms pasniegšanas.

Ēģiptē kanēli tradicionāli dzer karstu sasilšanai aukstajos mēnešos un pēc smagas maltītes, un tas šeit ir sniegts kā sena paraduma apraksts, nevis kā apgalvojums par veselīgumu un ne kā ārsta vai farmaceita padoma aizstājējs.