Melnsēkla - nigella, habbat el baraka

Sāksim ar nosaukumiem, jo tie rada vairāk apjukuma nekā jebkura cita garšviela šeit. Melnsēklu pārdod kā melno sēklu, melnās ķimenes, melno kuminu, kalonji un habbat el baraka, un tikai pirmais ir viennozīmīgi precīzs. Tās nav ne ķimenes, ne kumins, un ar abiem tai nav nekāda sakara. Tā ir Nigella sativa no gundegu dzimtas, un sēkla nāk no papīraini plānas pogaļas, ko atstāj bāli zils zieds. Ja recepte saka melnais kumins un tu neesi drošs, kurš domāts, jautājumu atrisina forma: melnsēklas ir mazas, matēti melnas un šķautņainas, kā ogļu šķembas, kamēr jebkuras krāsas kumina sēklas ir rievoti ovāli.

Garša ir patiešām sava. Jēla tā ir sīpolaina un mazliet rūgtena ar piparīgu kodienu aizmugurē. Karstums to maina pilnībā - trīsdesmit sekundes sausā pannā vai eļļas plēvītē, un rūgtums atkāpjas, bet priekšplānā nāk grauzdēta, riekstaina, gandrīz sezamam līdzīga kvalitāte. Tieši šī versija lielākajai daļai patiešām patīk, un tāpēc melnsēklu gandrīz vienmēr lieto uz kaut kā cepta vai grauzdēta, nevis iemaisa jēlu pašās beigās.

Ēģiptē tās mājas ir maize un siers. To kaisa pār baladi maizi pirms cepšanas, kur sēklas grauzdējas krāsns karstumā, un to iejauc sāļajos baltajos sieros, ko ēd brokastīs. Tā parādās dažos marinējumos un sāļajās mīklās. Plašākā reģionā tā rotā turku pide un simit, libāniešu manaqish, indiešu naan un bengāļu zivju kariju, un tā ir viena no piecām sēklām bengāļu panch phoron.

Lieto to uz visa, kas iet krāsnī. Nosmērē klaipu, plātsmaizi vai bulciņas ar olu un uzkaisi sēklas pirms cepšanas. Liec to uz ceptiem ķirbjiem, kartupeļiem vai ziedkāpostiem. Apcep to gī vai eļļā dažas sekundes, līdz sāk sprakšķēt, un lej visu pār lēcām, jogurtu vai rīsiem - paņēmiens, ko indiešu virtuve sauc par temperēšanu, un ar melnsēklu tas strādā tikpat labi kā ar jebko. Iemaisi to mīkstā baltajā sierā vai labneh ar mazliet olīveļļas.

Tā ir viena no garšvielām, ar kuru vieglāk būt dāsnam. Atšķirībā no krustnagliņām vai loomi tā ēdienu nepārņem, un ar kaudzi uzkrauta tējkarote uz klaipa ir normāli, nevis pārspīlēti. Izvairies to pievienot jēlu pašās beigās, kur rūgtumam nav kur palikt.

Ēģiptiešu nosaukums habbat el baraka tulkojas kā svētības sēkla, un tai ir viena no visgarākajām dokumentētajām vēsturēm šajā katalogā - tā bija starp priekšmetiem, kas izcelti no Tutanhamona kapa. Tai ir īsta kultūras nozīme visā islāma pasaulē, kur tā ir plaši pazīstama hadīsa priekšmets, un to sen lieto tradicionālajā medicīnā Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikā un Dienvidāzijā.

Tieši šī reputācija ir iemesls, kāpēc melnsēklu redzēsi pārdodam ar garu apgalvoto ietekmju sarakstu, un šis apraksts apzināti neatkārto nevienu no tām. Šeit to pārdod kā to, kas tā ir ēģiptiešu virtuvē: melnā sēkla uz maizes un sierā. Tās tradicionālā un reliģiskā nozīme iepriekš aprakstīta kā vēsture un paradums, nevis kā apgalvojums par to, ko tā dara, un nekas šeit nav apgalvojums par veselīgumu; tas nav medicīnisks padoms.

Pērc veselu un turi veselu. Sēklas ir cietas, labi glabājas un gandrīz vienmēr vajadzīgas neskartas - uzkaisītas uz virsmas vai sprakšķot karstos taukos. Melnsēklu pulveris tikpat kā nav vajadzīgs, un malšana uz priekšu nomet tekstūru, kas ir puse no iemesla to lietot.